Jim Morison
es neesmu tauriņu karalis
es esmu tikai tāpat
es esmu dzimis no puķītes
un puķīte būšu es pats
un ķirzaku karalis neesmu
kaut mēdzu uz vētras es jāt
ja atceries mani tad piemini
es vienkārši biju tāpat
SvM
pilnmēness naktī ēnas pa pagalmu klīst
mākoņi aizsedz sauli
un kaut kur vienmēr līst
Gunars Janovskis
celšu tiltu
pār plašu jūru
pār plašu jūru
ar gaišu staru
pa gaišu staru
balti ļaudis ies
pa gaišu staru
miers atgriezīsies
Star*
var jau būt, ka neko vairāk neesmu teicis
var jau būt, ka mēness nav lēcis
ka zvaigznes krīt tik dēļ smaguma sava
sadeg un sabirst un sākas viss no gala
Nesija
saule brīdi tik spīdēja
un atkal auksts lietus līs
bet mūsu karstās sirdis
vēl pasauli sasildīs
Ziemeļmeita
ja tev dzīvē grūti klājas
apstājies un padomā
aizdedz vienu baltu sveci
tā kā sauli rītausmā
svece sadegs tev par prieku
gribi vari degt tai līdz
tad kad karstā sirds tev sadegs
atnācis būs saulains rīts
***
zibeņo visapkārt ūdenssiena zemē triecas
bet Divas Kājas lido tālāk
slota ne lūzt ne liecas
lido tālāk kopā ar elpām
ar sivēniem rēcošiem
pa neeksistējošām telpām
pasaulē kuras nav
jo tā zīmēta ar virtuālu otu
dzīvojot līdz atnāks burvis
un izslēgs mums gaismu
aizejot aizveriet durvis
Ienāci tu manā sapnī
Kaut varbūt sapnis biji tu
Stiepu rokas tev pretī
Es nespēju noticēt tam
Laiks mums tecēja caur pirkstiem
Es ? tu ? nebija nekas ... laikam ...
Man nevajag daudz
Atkal tev to stāstu
Dzīvei paejot garām
Atkal tevi sapņos glāstu
Realitātē nedrīkstu to
Atkal dzīvoju sapņojot
Mazliet vairāk drosmes
Ieklausīties tavos vārdos
Atcerēties tavu smaidu
es zinu, es tikai tevi gaidu
Es zinu, ka 2x2 ir 4
Vienā kilometrā ir 1000 metri
Izrēķināju es summu sapņiem saviem
Tikai tevi aizmirsu pieskaitīt tai
Algebrai atmiņā ierakstītai
Ieskrēju pasaulē
Redzēt tevi
Ieskrēju bet neatradu
Skaļi es saucu
Cerot dzirdēsi tu
He-he-hē, bet no tevis ne miņas
Klausaties labāk ļaudis
Aizvakardienas ziņas
Es jaunu Ameriku neatklāšu
Varbūt vakarā gultu tev klājot
Ieskatīšos tev acīs un teikšu
Tur gribētu dzīvot es
Amerikā mūsu tajā mēs
Ieskatīties acīs tev
Vai varbūt labāk ne ?
Es mēģināju tevi kā grāmatu lasīt
Tavu acu gaisma
Aizdedza man sveci
- - - - - - - - - - - - - - - -
žēl, bet tad es nezināju tavu alfabētu
un tagad, tagad mēs jau esam veci
***
vakars vēls, tik zvaigznes spīd
un mēness raugās lejup
gar jūras malu pārītis klīst
un mēnesstars rāda tiem ceļu
***
ozols nekliedz
kad to cērt
tik skaidas lec
un sadegot brēc
kā brēktu tu
ja es tevi
nograuztu ?
***
vējš atnesa vārdus
debesīs lidoja
mākonis ar bārdu
es mēģināju skūt to nost
viņš pretojās un grasījās pat kost
***
es dzirdēju kā tu teici
tava sieva laimīga būs
es gribēju noticēt tam
šim nākotnes brīnumam
jo dzīve nav pasaka
man liekas ka zināms tas sen
par laimi maksājam asarām
mūsu nenodzīvotām vasarām
kāda iegūtais citam zūd
tāpēc es negribu laimi
man pietiktu vienkārši būt
***
nakts mājas
naktis un mājas
debesis sodrējos
nogurušas kājas
mērķis vēl tāls
vēl gadi ceļā jāpavada
bet ir tik labi zināt
ka ja nogurušas tev kājas
pirms rītā tālāk doties
bet tagad kad vakars pār zemi klājas
es zinu ir pasaulē vēl
Nakts Mājas
***
sasodīti jauki ka Klāvu vēl šodien neaizmirst
sasodīti jauki ka ir vēl kāds
kas mēģina viņa pēdās brist
sasodīti ļauni ka tie ar spārniem
ātri sadeg un jauni mirst
***
saule ir šeit
saule ir ārā
bet tas neko neatrisina
vismaz ne šeit
vismaz ne šajā
karā
***
un tikai lietus lāses
logā sitas
kā tauriņi kas gaismā skrēja
tik sveces liesmā sadegt
nepaspēja